saber
Saltar a navegación
Saltar a la gueta
Asturianu[editar]
Pronunciación y silabación: [ saˈβeɾ ]
Etimoloxía: Del llatín sapere.
Verbu[editar]
Tabla de conxugación
Formes non personales | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Infinitivu | saber | ||||||
Xerundiu | sabiendo | ||||||
Participiu | singular masculín sabíu, femenín sabida, neutru sabío; plural masculín sabíos, femenín sabíes | ||||||
Formes personales | |||||||
yo | tu | vusté él~elli/ella/ello |
nosotros/nosotres~nós | vosotros/vosotres~vós | vustedes ellos/elles |
||
Indicativu | Presente | sé | sabes | sabe | sabemos | sabéis | saben |
Pretéritu Imperfectu | sabía | sabíes | sabía | sabíemos~sabíamos | sabíeis~sabíais | sabíen | |
Pretéritu Perfectu | supi | supisti~supiesti | supo | supimos~supiemos | supistis~supiestis | supieron~supienon | |
Pret. Pluscuamperfectu | supiera~supiere | supieras~supieres | supiera~supiere | supiéramos~supiéremos | supierais~supiereis | supieran~supieren | |
yo | tu | vusté él~elli/ella/ello |
nosotros/nosotres~nós | vosotros/vosotres~vós | vustedes ellos/elles |
||
Suxuntivu | Presente | sepa | sepas | sepa | sepamos | sepáis | sepan |
Pretéritu | supiera~supiere | supieras~supieres | supiera~supiere | supiéramos~supiéremos | supierais~supiereis | supieran~supieren | |
yo | tu | vusté él~elli/ella/ello |
nosotros/nosotres~nós | vosotros/vosotres~vós | vustedes ellos/elles |
||
Potencial | Futuru | sabré | sabrás | sabrá | sabremos | sabréis | sabrán |
Condicional | sabría | sabríes | sabría | sabríamos~sabríemos | sabríais~sabríeis | sabríen | |
- | tu | vusté | nosotros/nosotres~nós | vosotros/vosotres~vós | vustedes | ||
Imperativu | afirmáu | sabi | sepa | vamos saber | sabéi | sepan | |
negáu | nun sepas | nun sepa | nun vamos saber | nun sepáis | nun sepan |
- Tener conocencia de daqué.
- Nun sabemos qué hora ye.
- Tener capacidá pa facer daqué.
- La mio hermana sabe serbiu.