valenciano
Asturianu
[editar] Pronunciación y silabación: [ ba.le(ŋ)nˈθja.no ]
Forma d’axetivu
[editar]- Forma neutra de valencianu.
Español
[editar] Pronunciación y silabación: non seseante [ ba.lenˈθja.no ]; non seseante [ ba.lenˈsja.no ]
Sustantivu (1)
[editar]singular masculín valenciano, femenín valenciana; plural masculín valencianos, femenín valencianas
- (Xentiliciu) Valencianu, habitante de Valencia (ciudá, provincia, comunidá autónoma o reinu).
Pallabres rellacionaes[editar]
Sustantivu (2)
[editar]masculín singular valenciano ensin plural
- (Llingüística) Valencianu, la variedá de catalán de la Comunidá Valenciana.
Pallabres rellacionaes[editar]
Axetivu
[editar]singular masculín valenciano, femenín valenciana ; plural masculín valencianos, femenín valencianas
- (Xentiliciu) Valencianu, de Valencia (ciudá, provincia, comunidá autónoma o reinu).
- (Filoloxía) Valencianu, de la variedá de catalán de la Comunidá Valenciana.
Pallabres rellacionaes[editar]
Referencies
[editar]- Diccionario de la Real Academia Española; Real Academia Española, 2014, 23ª edición ISBN: 9788467041897. Versión on-line.
Gallegu
[editar] Pronunciación y silabación: [ ba.lɛnˈθja.no ]; seseante [ ba.lɛnˈsja.no ]
Sustantivu (1)
[editar]singular masculín valenciano, femenín valenciana; plural masculín valencianos, femenín valencianas
- (Xentiliciu) Valencianu, habitante de Valencia (ciudá, provincia, comunidá autónoma o reinu).
Pallabres rellacionaes[editar]
Sustantivu (2)
[editar]masculín singular valenciano ensin plural
- (Llingüística) Valencianu, la variedá de catalán de la Comunidá Valenciana.
Pallabres rellacionaes[editar]
Axetivu
[editar]singular masculín valenciano, femenín valenciana; plural masculín valencianos, femenín valencianas
- (Xentiliciu) Valencianu, de Valencia (ciudá, provincia, comunidá autónoma o reinu).
- (Filoloxía) Valencianu, de la variedá de catalán de la Comunidá Valenciana.
Pallabres rellacionaes[editar]
Referencies
[editar]- Dicionario da Real Academia Galega; Real Academia Galega. Consulta on-line.
Portugués
[editar] Pronunciación y silabación: [ vɐ.lẽ.siˈɐ.nu ]
Sustantivu (1)
[editar]singular masculín valenciano, femenín valenciana; plural masculín valencianos, femenín valencianas
- (Xentiliciu) Valencianu, habitante de Valencia (ciudá, provincia, comunidá autónoma o reinu).
Pallabres rellacionaes[editar]
Sustantivu (2)
[editar]masculín singular valenciano ensin plural
- (Llingüística) Valencianu, la variedá de catalán de la Comunidá Valenciana.
Pallabres rellacionaes[editar]
Axetivu
[editar]singular masculín valenciano, femenín valenciana; plural masculín valencianos, femenín valencianas
- (Xentiliciu) Valencianu, de Valencia (ciudá, provincia, comunidá autónoma o reinu).
- (Filoloxía) Valencianu, de la variedá de catalán de la Comunidá Valenciana.
Pallabres rellacionaes[editar]
Referencies
[editar]- Dicionário Priberam da Língua Portuguesa; Priberam Informática, S.A. Páxina del diccionariu on-line.
- Infopédia. Dicionários Porto Editora; Porto Editora 2003-2021. Páxina del diccionariu on-line.
- Formes d'axetivos asturianos
- Español-Asturianu
- Sustantivos asturianos
- Sustantivos xenéricos españoles
- Xentiliciu (español)
- Sustantivos masculinos singulares españoles
- Llingüística (español)
- Axetivos españoles
- Axetivos xenéricos españoles
- Filoloxía (español)
- Gallegu-Asturianu
- Sustantivos gallegos
- Sustantivos xenéricos gallegos
- Xentiliciu (gallegu)
- Sustantivos masculinos ensin plural gallegos
- Llingüística (gallegu)
- Axetivos gallegos
- Axetivos xenéricos gallegos
- Filoloxía (gallegu)
- Portugués-Asturianu
- Sustantivos portugueses
- Sustantivos xenéricos portugueses
- Xentiliciu (portugués)
- Sustantivos masculinos singulares portugueses
- Llingüística (portugués)
- Axetivos portugueses
- Axetivos xenéricos portugueses
- Filoloxía (portugués)